Kas ir labi un kas ir slikti

          Par dzeramā ūdens kvalitāti uzskatāmi liecina oficiālā statistika.

          Vidēji valstī higiēniskajām prasībām neatbilst praktiski katrs trešai sanitāri-ķīmiskais ūdensvadu paraugs, katrs desmitais sanitāri-bakterioloģiskajiem rādītājiem.

          Gandrīz 50% ūdens sadales tīklu prasa nomaiņu.

          Zinātnieki domā, ka atsevišķās pilsētu ūdenstipnēs ūdens satur no diviem līdz četrapadsmit tūkstošiem sintezētu un sintezējušos ķīmisko vielu.

          Tikai 9% notekūdeņu, kuri ieplūst ūdenstilpnēs, ir attīrīti atbilstoši normatīviem.

          Tikai 1% virsējo ūdensapgādes avotu atbilst pirmās klases prasībām.

          No virsējiem ūdensapgādes avotiem ūdeni saņem apmēram 70% mūsu iedzīvotāji.

          Dabiskajos pazemes rezervuāros dzelzs koncentrācija svārstās no 0,5 līdz 10 mg/l (vidēji 3-5 mg/l). Tajā pašā laikā dzelzs koncentrācija dzeramajā ūdenī nedrīkst pārsniegt 0,3 mg/l.

          Bieži vien no mūsu krāniem tek ne tikai nedzerams ūdens, bet pat sadzīvē nelietojams ūdens.

          Mūsu mājas ūdenī pārāk daudz ir:

        Mehāniskie piemaisījumi. Smiltis, māls, cementa vai dzelzs cauruļu daļiņas, minerālo nogulu daļiņas, kuras satur ūdens, bojā sadzīves tehniku un santehniskās ierīces, pazemina ūdens spiedienu ūdensvadā. Nosēdumi tāpat bojā santehnikas ierīces, tās plaisā un pārklājas ar blāviem plankumiem, pārstāj spīdēt un nolietojas daudz ātrāk, kā tam vajadzētu notikt.

        Dzelzs. Cilvēkam ilgstoša ūdens ar paaugstinātu dzelzs saturu (vairāk par 0,3 mg/l) lietošana izsauc aknu saslimšanu, palielina infarkta risku, negatīvi iespaido organisma reproduktīvo funkciju produktivitāti. Oksidējošo procesu un dzelzi saturošo baktēriju dzīvotspējas dēļ ūdensvads var aizsērēt dažu mēnešu laikā. Duļķu korķi bojā sadzīves tehniku.

        Mangāns. Palielināts mangāna daudzums (vairāk par 0,1 mg/l) rada kaulu sistēmas saslimšanas. Tādam ūdenim ir iedzeltena nokrāsa un šķērma piegarša.

        Fluors.  Izmantojot ūdeni ar paaugstinātu fluora saturu (vairāk par 0,7-1,5 mg/l) cilvēks zaudē zobus un tiek bojāts kuņģa-zarnu trakts, zūd locītavu kustīgums.

        Kalcijs un magnijs. (Cietais ūdens). Augsto temperatūru iedarbības rezultātā kalcija un magnija sāļiem nosēžoties uz tilpnes sienām veidojas katlakmens. Pat plāns tā slānis ievērojami ietekmē apsildes elementu siltumatdevi, bet tas nozīmē paaugstinātu degvielas patēriņu apkures sistēmā. Atslāņojušās katlakmens daļiņas nav tikai mehāniskie piemaisījumi, tās arī ir ķīmiski aktīvas – saēd blīves, bojā santehniskās ierīces un citus sadzīves aparātus.