Pašsaprotamais ūdens

Ūdens! Ūdens, tev nav ne garšas, ne krāsas, ne smaržas. Tevi nav iespējams aprakstīt. Ar tevi veldzējas, nezinot, kas tu tāds esi! Par maz būtu teikts, ka tu esi nepieciešams dzīvībai, tu – pati dzīvība! Tu mūs piepildi ar prieku, kuru nav iespējams izskaidrot ar mūsu izjūtām... Tu esi vislielākā bagātība uz zemes.

Antuāns de Sent-Ekziperī

Cienījamo lasītāj! Mans mērķis ir dot Jums iespēju pasmelties no zināšanu avota, kas bagāts ar pētījumiem par ūdens dziednieciskajām īpašībām, kuras jūs paši varēsiet  izbaudīt, lietojot mūsu izstrādājumu.

Ūdens ir dzīvība. Tas cilvēkā uztur spēku un veselību un ir tikpat nepieciešams kā gaiss, taču lielākā daļa no mums uzskata ūdeni par pašsaprotamu – kas gan var būt vienkāršāks par ierasto un ikdienā lietoto ūdeni, kas cilvēka organismā aizņem turpat 70 procentus?

Zinātnieki konstatējuši, ka ūdenim piemīt divas unikālas īpašības: atmiņa un spēja uzņemt, saglabāt un pārnest informāciju. Viņiem nerada šaubas arī tas, ka ūdenim piemīt dziedinošs spēks.

Pasaules okeānā ietilpst gandrīz viss Zemes ūdens jeb 96%, taču sauszemes saldūdens un sālsūdens aizņem tikai 3,5%. Galvenokārt tie ir pazemes un ledāju ūdeņi. Upes un ezeri aizņem tikai 0,4% zemeslodes virsmas, un šo ūdenstilpņu ūdens daudzums ir niecīgi mazs salīdzinājumā ar jūru un okeānu tilpumu.

Tas, ka bez ūdens dzīvība nav iespējama, – neapstrīdama patiesība. Ūdens ir visu dzīvo organismu sastāvā un kopumā tie satur tikai nedaudz mazāk par divām trešdaļām no visu Zemes upju ūdens tilpuma. Bez ēdiena cilvēks spēj nodzīvot gandrīz mēnesi, ja dzers ūdeni, taču bez ūdens neizdzīvos pat nedēļu... Ūdenim piemīt nenovērtējama īpašība: tas ir inerts šķīdinātājs. Ūdens ķīmiski neizmainās to vielu iedarbībā, kuras tas šķīdina.

Ūdens ir ne tikai par organisma iztikas avotu, bet pārnēsā arī… informāciju. Tieši tā ķermeņa orgāni saņem signālus par citu orgānu stāvokli un līdz ar to arī normāli funkcionē.

Asinis ir apmēram par 10% blīvākas nekā ūdens. Asins plazmā ūdens veido 80% un ļauj asinīm brīvi cirkulēt visā ķermenī. Saņemot pārtiku un enerģiju no gremošanas un elpošanas orgāniem, tā pārnēsā pārtiku un gāzes, neorganiskos sāļus, atkritumus, kā arī materiālus, ar kuru palīdzību šūna sevi būvē. Jebkuri procesi, vai tā būtu šūnu būvniecība, uzņemšana vai izvadīšana, notiek ar plazmas palīdzību.

Pastāv uzskats, ka gandrīz visi ķīmiskie procesi cilvēkā notiek, pateicoties reakcijām ūdens šķīdumā, t.i., vielmaiņas procesiem. Ūdens, kuru mēs lietojam mājas apstākļos, ir tālu no tā, kāds būtu mums nepieciešams veselīgam organismam. Daudzas mājās lietojamā ūdens molekulas vielmaiņā nemaz nepiedalās, jo to izmērs neatbilst mūsu šunu membrānu izmēram. Tādēļ ūdens molekulas vienkārši netiek tām cauri. Taču, ja visas ūdens molekulas pēc saviem izmēriem būtu mazākas par mūsu šūnu membrānām, tad tās tiktu cauri un aktivizētu vielmaiņu, paātrinātu ķīmiskos procesus, uzlabotu gremošanu utt.

Tieši tāds ūdens eksistē nepiesārņotā dabā, un tā molekulu diametrs ļauj tam netraucēti iekļūt cilvēka organisma šūnās. Turklāt tāds ūdens spēj attīrīt asinsvadus, limfvadus, kaulus, locītavas un cīpslas. Savukārt vielmaiņas uzlabošana ļauj no organisma izvadīt ne tikai dažāda veida sārņus, bet arī atbrīvoties no vecajām šūnām, kas ir jau noārdījušās. To daudzums katru diennakti uzkrājas no 5 līdz 7 miljardiem, un tās traucē veidoties jaunajām šūnām.

Katram organismam piemīt sava starojuma vibrācija, un visi šo starojumu veidi tiek ierakstīti ūdens molekulās. Zinātnieki uzskata, ka, satiekoties diviem tādiem starojumiem (slimības starojumam un ūdens starojumam, kurā ir šīs slimības ieraksts) no viena un tā paša avota, tie iznīcina viens otru.

Cik daudz, izrādās, ir atkarīgs no ūdens, kuru mēs ikdienā lietojam!